MobileAudio.lv!


Sadaļas


Diskusijas
Pēdējās 10 ziņas

Lietotāji
Reģistrācija:
Lietotājs:
Parole:
Jauns lietotājs.
Aizmirsi paroli?

  
Galvenā
Raksti
Čats
Diskusijas
Sludinājumi
Galerija
Profils
Visas diskusijas >> Citas tēmas >> skaneejuma reference

Jauna tēma
Atbildēt
Autors Komentārs
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 19:27 11.05.2016.

ljoti biezhi skjeepi tiek lauzti par teemu - kaa gan shim/tam materiaalam ir jaaskan? katram ir savs viedoklis, sak - es klausos, es dzirdu shaadi. uz kaa klausies? nu, skandas X, austinjas Y. otram - skandas Z, austinjas hvz..

zemaak ir mineeti 2 gab. austinju modelji, 1 gab. monitoru modelis, kas objektiivi skan neitraali, t.i.: tuvu referencei jeb tam, kaa vajadzeetu skaneet. bet, pirms iisaa kopsavilkuma - iisi [centiishos] pastaasts, kaapeec shie ir uzskataami par referenci.

references nosaciijumi:
skanju rezhisors [kursh zin, kaa skan tas/cits instruments vinja recording room] klausaas konkreetas ausis/monitorus, un izveertee - cik tie tembraali neitraali skan. protams, paliidz iipashas tehnologjijas [tie, kas tankaa, zin par ko staasts], kas citus skaljrunjus/austinjas \'\'pietuvina\'\' shim neitraalajam skaneejumam [un visa maaka ir veikt gan meeriijumus, gan korekciju taa, lai rezultaats buutiski tuvotos referencei, nevis mees ieguutu citu, vnk savaadaku skaneejumu].

no austinjam tembraali neitraalas [un sho neitralitaati uzraada arii patenteeta meeriishana]:
Sennheiser HD600.

neliels [paaris dB] kritums virs 10KHz, paaris dB zem 30..40Hz, bet visumaa - ljoti neitraali, vistuvaak referencei.
Sennheiser HD 650.

jaunaaka versija 600 series. lielaaks kritums uz augshaam [liidz 6..8dB], buumigaakas [paaris dB ap 100..200Hz plusaa]. skan \'\'tumshaak\'\', \'\'mateetaak\'\'.
bet, abi modelji ir nesaliidzinaami tuvaak kaa visi paareejie cenu kategorijaa liidz 1K EUR, ko man naacies meeriit/klausiities.

monitori:
Equator D5.

par to cenu - vnk briinums.

es saprotu, ka neviens no shiem variantiem nav mega leets [ap 400 naudaam jaarekjina], BET - kameer klausiishanas notiek uz hvz kaa [pat SQ sachu ''tiesneshi'' meedz klausiities uz S90F vai austinjaam par 10 EUR], par kaut kaadu korektu skanejuma reguleeshanu vai noveerteeshanu pat runas isti nevar buut [mans skarbais viedoklis].

[Šo ierakstu laboja kaspich, 11.05.2016 19:36:15]

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
juriz

Reģistr.: 22.01.2003
Ieraksti: 12309
Respecto: 6
Iesūtīts 08:24 12.05.2016.

Ja jau iesāki, tad prasītos jau vēl kas:
1. Skaņas avots kā tāds
2. Audio materiāls
3. Pastiprinātājs (Equator tas vismaz ir jau iebūvēts)
4. Iespējams, depo pirkti vadi arī varbūt nebūs īsti labi, protams, nelidojot arī kosmosā.

Tad varbūt arī par šīm pozīcijām pastāsti kaut ko no savas pieredzes, kas ir kaut cik OK, bet arī nemaksā kosmosu.

--------------------
Ir brīži, kad nav iespējams nociesties un nesākt darīt muļķības. To sauc par entuziasmu.
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 09:02 12.05.2016.

ok, proveeshu.

ieprieksheejos postos teema bija par TEMBRAALO skaneejumu. taadeelj arii neko no paareejaa [avots, pastiprinaataaji, u.c.] nepiemineeju. skaidrs, ka austinjaas ar skatuves pareizu dzilju, attaalumu liidz tai buus slikti. skaidrs, ka izmantojot monitorus, daudzas lietas [skatuves platums, attaalums, u.c.] buus atkariigs no telpas, monju izvietojuma.

ok, meegjinaashu \'\'pieiet\'\' no bisku cita skatu punkta.
1. skanjas avots un audio materiaals.
ja atmetam analogo skanju [LP, MC, vinils, u.c.] kaa eksotiku [ne referenci, jo praktiski viss muusdienu materiaals tiek veidots cipariski, un jau peec tam paardziits analogaa formaataa], tad peec manas saprashanas ir sekojoshi:
MP3 320K formaataa un kas krutaaks [nekompreseetie formaati] buus diezgan tuvu. tb, protams, ja ir sisteema par 10K, tad miiljaako grupu klausiities MP3 320 ir stulbi. ikdienaa + mashiinaa - arii 10K veertos dzelzhos starpiibu nesadzirdeesi. te gan jaatceraas - leetaa gala \'\'galvaas\'\' MP3 dekodeeshana biezhi notiek nevis \'\'native\'\' veidaa, bet to veic aareejs, 20 centus veerts chipsets, kas skan vnk drausmiigi. un taa nav MP3 formaata vaina. tie ir suudaini dzelzhi. uz LABA dzelzha 320K un FLAC skan ljoti tuvu, tembraali ljoti tuvu. jaa, var diskuteet par mikrodinamiku, par tiiriibu, bet, ja ir kaadi briinumi basu galaa [dzirdeeti staasti par probleemaam ar to] - pie vainas ir dzelzis [aciimredzot, vai nu algoritmu lazhas, vai vispaar citas signaala kjeedes tieshi MP3].
savulaik testeeju chupu galvu cenu grupaa 100..200 naudas. tests ljoti vienkaarsh: palaizham sweep 10KHz..20KHz, un paklausamies, kas \'\'naak aaraa\'\'. gandriiz visaam galvaam [iznjemot vienu SONY; tiesa, Alpine testos nebija paarstaaveets] IMD [interferences kropljojumi - starpiiba starp samplerate un deriigaa signaala un to daudzkaartnju frekvenci] \'\'uz ausi\'\' pat PAARSNIEDZA lietderiigo signaalu [kaut tai vajadzeetu buut tuukstoshiem reizhu mazaakai]!!! lai paarliecinaatos, ka lazha nav kur citur, piesleedzu savu Alpine X001 [tai MP3 dekodeeshana paredzeeta kaa pamatformaats, ne blakusprodukts] - viss kaartiibaa, izejaa tikai lietderiigais signaals. moraale - car audio signaala avoti [videejaa cenu kategorijaa] biezhi vien ir pilniigi suudi, un MP3 dekodeeshanai izmanto leeto Kjiinas MP3 pleieriishu chipsetu [CD ir citas signaala kjeedes, tas izmanto citu chipsetu - taapeec ir taa milziigaa atskjiriiba starp CD un MP3 gan skaljuma, gan basu, gan kopeejaa skaneejuma zinjaa]. piedevaam - ja taadu, ''suudainu'' signaalu veelreiz apciparo procii, peec taa ''aaraa naak'' jau kaut kas vnk neklausaams!
protams, paliek teema - fails it kaa 320K, bet \'\'paarkonverteets\'\' no 128K. internaatos netruukst mudaku, kas taa dara - sak, skanot ideaali, skanjas kvalitaate tiekot ''atjaunota''. veel biezhaak - no suudiiga aplistu formaata bitreita paarmet 320K, un briinaas - faak, neskan. kodeki - arii nopietna sadalja, bet muusdienaas [ja vien pilsonis nav pilniigs mudaks un pats ko nekjiimikjo] netruukt kvalitatiivi kompreseetu un pashu leiblu izdotu materiaalu.
[jaa, protams, njemot veeraa tendenci ierakstu studijaam migreet uz ''bedroom'' limenja pasaakumiem, jaauzmanaas arii no artistiem, kas izlaizh murgainas kvalitaates materiaalu]. jaa, netruukst arii lielu blichu, kas pat FLAC/CD formaataa izlaizh tehnisku suudu. iesaku visiem noklausiities peedejo Metalica elbuumu - tur vnk ausu veezi var dabuut!!!
kopsavilkums - normaali dzelzhi dzirdamajaa joslaa buus ar tembraalo [AFR] nevienmeeriibu zem 0.1dB [reaali dzirdeet var kaadus 0.6..1dB]., t.i., skanees ljoti liidziigi.
iipash staasts ir visaadi tube [lampu] lineampi/preampi. tiem biezhi vien ir ''maigas'' augshas [jo izmantotie starpkaskaazhu transformatori ir ar kritumu 15KHz..20KHz liidz pat 2..3..4dB], tiem ir savaadaai basi [jo - transformatori nevelk apakshas, un biezhi vien uz 20..30Hz ir paaris dB kritums un 5..10% THD]. ja netiek izmantoti transformatori, korekts tube lineamp skan ljoti, ljoti [tembraali] liidziigi pusvadiitaajiem. ja speciaali paforsee 2.harmoniku, tad skaneejums kljuust ''bagaataaks'', ''saldaaks'' - vienkaarsham sintiipopam - samoje to. gjitaarrokam - netiiraaks rezultaats [ibo, vienreiz jau harmonikas sadzemdeetas ne pa jokam - gjitaaru kombji to vien dara].
tb, normaala liimenja CD, vai laba liimenja 320K MP3 dekodeeshana [piem, Foobar2000+laba skanjas karte], un - saakuma liimenis odobrja.
kas ir laba skanjas karte? nee, M2, kas barojaas no USB, lai arii maksaa 100..200 naudas, ir craps. aareeja USB skanjas karte/interfeiss, ar savu/aareeju baroshanu, cenu kategorijaa ap/no 100 naudaam.
veel jaasaprot:
siikas nianses smadzenes [kas detektee skaneejumu] atceraas max 10 sekundes!!!!!
liidz ar to - saliidzinaashana jaaveic, aatri un korekti [blindaa] paarsleedzot materiaalu. piemeeram, nav korekti teikt - iealadeeju DSD pleierii, skan dzidraak kaa FLAC. jo FLAC pat nav tas pats materiaals - izpaliek saliidzinaashana.
starp DSD un FLAC ir LJOTI smalkas atskjiribas. nezinu nevienu blind, kur taas kaads buutu speejis sadzirdeet. DSD vairaak ir sajuuta - materiaals man ir SOURCE liimenii. taapat kaa - skatiities uz HD TV [paareejais trakts+muusu ausis] 8K video materiaalu. jaa, reaali - nekaadas atskjiriibas no 4K, bet sajuuta, ka esmu no Kamerona dabujis source formaatu, rada droshiibas sajuutu - es TOCH redzeeshu visu, kas bija safilmeets.

3. pastiprinaataajs.
korektam pastiprinaataajam vajadzeetu visu joslu 20Hz..20KHz ''vilkt'' ar [jau ieprieksh piemineeto] 0.1dB [ne]precizitaati. ja taa ir, tembraali tas skanees tuvu neitraalam, pie nosaciijuma, ka THD un IMD ir normas robezhaas.
tube ampi, kuriem izejaa [un starpkaskaadees] ir transformatori, taisiis ''briinumus''. deelj augshu krituma skaneejums buus 'maigs'', delj apakshu kropljiem [SE ampiem dominees 2.harmonika] ''bagaatiigaaks''. papildu ''bagaatiigumu'' basu galaa ''piedos'' nekaads DF [damping factor], kas daljai skandu liks ''bubinaat'', savukaart, daljai OB [open baffle], kur skaljrunji straadaa ar Qts stipri zem optimaalaa 0.7 - skaneet ''basiigaak''. deelj drankjiigas impulse response augshas buus ''izsmeereetas'' un nepreciizas. bet , piem., dzezam - shaads skaneejums rada to piepiipetaa krogus/nelielas zaaliites sajuutu - tam taadi ampi [efektu mashiinas] der.
jaa, pusvadiitaaju ampiem ir probleemas ar crossover distortion, tas risina gan ar lielaam 'miera'' straavaam, gan Super A klases risinaajumiem, ekstreemaakos gadiijumos - iistu A klasi. shie kropljojumi izpauzhas kaa ass, ciets skaneejums, un probleema ir tieshi klusajaas vietaas, mikrodinamikaa, pie neliela skaljuma.
jaasaprot, ka muusdienu resiiveri ar 700W izejas jaudu 1U korpusaa nav piemeeroti skanjas badiishanai. D klase - pec buutiibas ta nav piemeerota [arii visas T klases u.c. - taam nav fundamentaalu prieksrociibu]. jaa, peedeejos gados ir zinaams progress D klass skaneejumaa, bet - trauceejumu liimenis, ko shaadi ''ampi'' izstaro gan pa vadiem [230V, ieejas, izejas vados], gan gaisaa, padara ''netiiru'' visu skanjas traktu.

4. vadi. skandu vadi.
kritiski nosaciijumi:
a) sastaavs. parasts varsh [cik tur - kaut kaadi 99%] buus ok;
b) smalkas dzislas [atceramies skin efektu];
c) skjeersgriezuma laukums [lai nezustu DF, nepieaugtu jaudas zudumi].
ja apriikojums ir virs 10K sadaljaa, var saakt mediteet par krutaakiem vadiem [mazu starpdziislu kapacitaati], klucishiem, uz kaa likt [tam jeega ir - samazina kapacitaates un ''navodkas'' uz/no griidas armatuuras], vadu ekraneeshanu, izvietojumu, u.t.t.
interkonekti.
teema sarezgjiitaaka kaa vareetu likties. interkonekta vadi ne tikai ''novada'' signaalu, bet to GND savienojums - kalpo par ''zemes'' cilpu. caur sho GND savienojumu plust lielas straavas [delj baroshanas transformatoru paarejas kapacitaateem, citaam lazhaam]. taadeelj - jaa, skaneejums var atskjirties, mainot interkonektus [delj to GND Z jeb kompleksaas pretestiibas, kapacitaates ar signaala dziislu, u.c. lietaam] - mainaas trauceejumu [infrazemo/DC, 50Hz fona un taa harmoniku, RF trauceejumu liimenis].
jaa, pat dargaa tehnikaa biezhi izmanto RCA [nesimetriskas] ieejas un izejas [pat vinilam, kur signaala liimenis ir dazhi mV MM vai pat simti uV MC galvu gadiijumaa] - tas ir ljoti skumji/nekorekti/atpaliciigi.. bet, taa nu tas ir, lietotaajs to mainiit nevar.
pieziime: kad es/vinjsh/vinja min tos paaris mV - tas ir signaala liimenis pie 0dB. dinamiskais diapazons plateem ir virs 60dB, kas noziimee: mikrodetaljas ir dazhu uV [MIKRO voltu] liimenii, vai MC gadiijumaa: 0.X uV. taatad, ja uz vada tiek induceeti dazhi uV, principaa tiek sachakareeta mikrodinamika, jau ir LIELA ietekme uz skaneejumu! uV ir patieshaam mikroskopiska vieniiba! piemeeram, termo EDS pat parastiem komponentiem [rezistori, vadu savienojumi] ir meeraams desmitos uV uz katru oC [graadu]! idejiski - pat tas, ka kaut kur ir silstosh savienojums, jeb karstosh rezistors, var buutiski mainiit skaneejumu [un shaadus artifaktus buus gruuti nomeeriit stacionaaros apstaakljos - tad temperaturas ir stabilas. btw, shos sauc par termaalajiem kropljojumiem, un pastiprinaataju izejas kaskaadees tie ir ierasta/paziistama lieta].
paardesmit EUR par vadu - taa buutu normaala starta nauda, uz ko orienteeties. ibo: katrs RCA stekeris [peerkot normaalaa bodee, piem., Farnell, Mouser] maksaa 2..5 naudas, vads: 1 EUR/m. + darbs [salodeet]+pelnja distributoram, diilerim. viss, kas ir leetaaks, patiesiibaa ir bezceriigs meesls [kaut signaalu kaut kaa novada, jaatziist].
baroshanas/tiikla vadi.
esmu meeriijis/testeejis baroshanas vadus, joslaa lidz paardesmit MHz starpiba nav sameeriita [tas - par trauceejumu, to slaapeeshanas teemu]. jaa, efektu dod tiikla filtri [tehniski korekti, ne sharlataanu izstraadaajumi spiidiigaas kastees]. jaa, ljoti buutiska [atseviskja] zemeejuma esamiiba, tiikla vadu pareiza sasleegshana [vienaa punktaa, traudeejumu avotu atdalishana, grupeeshana, u.t.t.], tiikla vadu ekraneeshana. arii shii tema - plasha un ne vienkaarsha.
teema par vadu ietekmi ir gana kompliceeta [skaneejumu - jaa, ietekmee arii USB, LAN vadi] - zinaatnieskais skaidrojums nav ''pa prasto'', piem., boot moderatori to uztvert nespeeja, un mani banoja
ljoti iisi - jebkursh: arii USB/LAN savienojums buutiski maina trauceejumu [fons, FR suudi joslaa no paardesmit KHz liidz desmiti MHz] liimeni analogajaa traktaa. caur sho traucejumu problemaam arii ir taas skaneejuma izmainjas [ko lielu probleemu gadiijumaa var dzirdeet, pat videeju probleemu gadiijumaa - mieriigi sameeriit. aug noise floor, aug IMD, saakas mikrogjeneraacijas plashaa frekvenchu joslaa].

sharlataanisms.
iisi par sho.
1. CD demagnetizeetaaji. ok, statikas novaakshanu veel saprastu, bet sho..;
2. vadu sildiitaaji. kaa tik to vien nedara vnk laizhot cauri noise, ''polarizeejot'', sildot mikrovilnjos..
2a. polarizeeti vadi. ar aareeju DC sprieguma avotu polarizee izolatora starpslaani. esoshajaa tehnikas attiistiibas un muusu dzirdes izskjirtspeejas apstaakljos.. kudanah..;
3. infrazemo F gjeneratori. ja to jauda buutu reizes 100 lielaaka, kaadaa koka maajinjaa - iespejams, efekts buutu [zinaatne ''apakshaa'' tam ir]. pie esoshaa izpildiijuma - neesmu sajutis, ciparu ''piemeshana'' saka - 0 ietekme;
4. kaut kaadi ''noise'' gjeneratori - ietekmi nejutu, fizikas nav [tjip, ''savaacot'' ljauno izstarojumu];
5. dalja tiikla filtru, kas ''filtree'' joslaa virs simtiem MHz. pamatojuma nav..
6. sharlataanisma augstaakaa pakaape - katram rezistoram esot ''virziens'', tb., vienaa virzienaa skan slikti, otraa - labi. shaadus murgus popularizee, piem., vecis, kas savulaik ''izstraadaaja'' Brig. es nezinu - vcuma marazms, vai vnk pilniga nejegshana [Brig jau arii vnk nospeera no kapitaalistiem, lai man piedod shii apparatus fani]..

[Šo ierakstu laboja kaspich, 12.05.2016 12:02:51]

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
tels

Reģistr.: 23.05.2010
Ieraksti: 578
Respecto: 1
Iesūtīts 13:59 12.05.2016.

Paldies par lasāmvielu!

Ko domā par sonarworks?

Bija man iespēja pāris dienas palietot hd25-1 II un m50x ar to kalibrāciju. Man patika, ka hd25 variantā uzlabojās nedaudz tā augšu problēma, bet m50x variantā atkal nedaudz nodzisa tas saspīlētais zemais gals, kas oriģināli ir tāds, kā neliela muca, tāds boom, boom.

Cita lieta, ka ar kalibrāciju tāpat tas nebija tas pats, kas manas šī brīža \"reference\" AKG K550/551, ņemot vērā, ka tās ir slēgtā tipa - skanējums ir ļoti ok.

Šobrīd mēģinu sagadīt hd600/650, bet nu Latvijā neviens negrib tādas iedot/samainīt uz kādu laiku testam, jaunas pirkt, lai palietotu kādu pusgadu arī īsti neredzu jēgu, jo uz viena seta nav prātīgi ilgi sēdēt - tā jau neko jaunu neredzēt(nedzirdēt)!

[Šo ierakstu laboja tels, 12.05.2016 14:01:50]

--------------------
Gaļā ir spēks
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 14:04 12.05.2016.

sonarworks? nez, neesmu dzirdeejis, buus jaapalasa, kas tas taads!
par setu mainju - gribi mainiit, maini, bet normaali vechi uz naglinjas tur referenci, ar ko saliidzinaat visu jauno/nopirkto. atskaites punktam jaabuut 24/7 rezhiimaa.

es taa iisti gan nesapratu, kaapeec ar kalibraaciju vajadzeeja buut kaa taas AKG, ja pashas AKG ir tikpat tuvu kaa reference, cik.. nu, neizteikshos..

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
tels

Reģistr.: 23.05.2010
Ieraksti: 578
Respecto: 1
Iesūtīts 14:27 12.05.2016.

par sonarworks vari paskatīties, šķiet latviešu veikums, vismaz bāzējies Latvijā.

Būtu jau labi referenci turēt uz naglas, kā InnerFidelity\'s \"Wall of Fame\" siena visām dzīves situācijām Bet es par divām vairāk nevaru atļauties turēt, nopērku citas, uztaisu testus pret esošo pāri un vecās tirgoju prom. Tā lēnām kustoties uz ko labāku, jo 99% gadījumu nākošais solis tomēr izrādas labāks. Tāpēc šobrīd ir noskatītas HD600/650, ko ļoti daudzi atzīst.

--------------------
Gaļā ir spēks
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 14:42 12.05.2016.

saki - varu paskatiites ok, buus jaaklausa padomam

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 14:57 12.05.2016.

nee, nez.. Kevins ar taadus nezin.. kaut kas jauns.. hvz..

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
tels

Reģistr.: 23.05.2010
Ieraksti: 578
Respecto: 1
Iesūtīts 14:57 12.05.2016.

Tu tikai pēc tam savu review arī biedriem iedot ;p

--------------------
Gaļā ir spēks
Ventilators

Reģistr.: 14.08.2011
Ieraksti: 971
Respecto: 11
Iesūtīts 21:37 12.05.2016.

Bļa. Ržu - ņemogu par to Sonarworks...


--------------------
VW PASSAT B5 (Alpine+Mosconi DSP 6to8+Genesis Four channel + Genesis dual mono) Begemotiņus zīmēju.
dEfz

Reģistr.: 22.03.2003
Ieraksti: 2138
Respecto: 15
Iesūtīts 22:20 12.05.2016.

kaut kāds apšaubāms kantoris, šmerļa meža

--------------------
Scan-Speak - PM
Ventilators

Reģistr.: 14.08.2011
Ieraksti: 971
Respecto: 11
Iesūtīts 22:21 12.05.2016.

.


[Šo ierakstu laboja Ventilators, 12.05.2016 22:26:52]

--------------------
VW PASSAT B5 (Alpine+Mosconi DSP 6to8+Genesis Four channel + Genesis dual mono) Begemotiņus zīmēju.
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 16:52 14.05.2016.

https://www.google.lv/patents/WO2013150374A1?cl=en&dq=sonarworks&hl=lv&sa=X&sqi=2&pjf=1&ved=0ahUKEwj-y-v-2tnMAhXJCpoKHQdtDTMQ6AEIJDAB

viens no linkiem speciaali Teljam

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
kaspich

Reģistr.: 20.03.2005
Ieraksti: 12863
Respecto: 1
Iesūtīts 01:25 5.06.2016.

liels paldies Wilkinam [Villera kungam] par teemu - sak, kas tev pret EASCA, pret vinju CD/materiaalu? teema patiesiibaa ir par referenci, taadelj tiks turpinaata sheit.
saaksim ar EMMA SQ disku. tiesneshu materiaalaa [un arii skanjas trekaa] ir gan mutisks, gan vizuaals apraksts tam, kaada izmeera recording room ir izmantots, kaa izvietoti mikrofoni ieraksta laikaa. ieraksts veikts no shiem 2 gab. mikrofoniem, bez veelaakas mikseeshanas/inseertoshanas [vismaz taa tas tiek pasniegts].
katram trekam seko atteels [bilde no augshas], no kura var skaidri saprast fokusu izvietojumu, attaalumu [katra skanjas avota] lidz mikrofoniem.
visa shi materiaala jeega - ja cilvekam ir PIEREDZE un SAJEEGA darbaa ar ierakstiishanu, vinjsh var gan meegjinaat atkaartot ieraksta procesu, gan IZTEELOTIES, kaads vareetu buut un kaadam vajadzeeetu buut skaneejumam [kopumaa, katram instrumentam/vokaalam atseviskji].
protams, paliek 117 nianses [kaadi mikji, cik demfeeta telpa, kaadaa augstumaa novietoti, u.t.t.], bet aptuvenu/idejisku \'\'bildi\'\' no apraksta var ieguut.
tagad paskatam EASCA. liels paldies Villeram par linku:
http://www.easca.eu/web/index_cd.htm
ko mees te redzam?
vai ir defineets recording room izmeers? nee. mikrofonu izvietojums? nee. attaalums starp tiem? nee. lenkjis? nee. stereo veidoshanas veids? nee.

lasam talaak - vai ir preciizi noraadiits, kuraa trekaa kursh source atrodas kuraa vietaa/fokusa poziicijaa? NEE, nav. attaalums lidz mikrofoniem? NEE!

vissmiekliigaakaa ir noraade par track 5. sak - redz, kaa vechi seedeeeja. un? bildee es redzu mikjus, kas izvietoti nevis kopeejai stereo ierakstiishanai, bet individuaali paveersti katrs pret savu gjitaaru! wat? tb, visu stereo imaging noteiks panoraameeshana pultii un/vai papildus pluginu izmantoshana [kas veido faazu/laika/level setapu]. tb, reaalajam gjitaaru izvietojumam nav NEKAADS sakars ar to, kaa tas treks skanees CD. pimeeram, kreisajaa pusee novietoto mikji [teoreetiski] var nopanoraameet R pusee, un tur vinjsh arii skanees!

apraksti vnk nogalina - te Sara X skan nedaudz duumakaini. pieveersiet uzmaniibu augsheejaam notiim, blablabla.. wat? nu, notis ir? ir.. pieveersu uzmanibu? pieveersu. un?
kaa es/tu/vinjsh var zinaat, kaa jaaskan nezinaamam solistam?
kungi, kas veidoja sho disku, nejeedz absoluuti elementaaras lietas - skaneejumu cilveeks izveertee SALIIDZINOT! un tikai! piemeeram, ja ir mineets - 3m attaalumaa no branda X fliigjelja novietots [reference grade ar neitraalu skaneejumu] mikjis, katrs industrijas insaiders saprot: es varu atrast shaadu fliigjeli, ielikt recording room [jeb tas fliigjelis tur jau ir novietots], nolikt mikji, paklausiities dziivajaa, paklausiities mikji uz kontroles monjiem/ausiim. un izdariit secinaajumus.
ko man/tev/vinjam dod kaut kaada Sara X? NEKO!!! vienam liksies aizsmakusi, otram - grieziiga.

pat tehniskie treki - nekam nederiigi.
treks nr1. ko noziimee - guut saakotneejo izpratni par soundstage platumu? vai n trekaa tiek defineets/paraadiits, vai nee. jeb - kaa tiesnesiitim liksies, taa notiesaas?
treks nr2 - faazee: aizpildot telpu, pretfaazee: alja taa kaa pazuudot, taa kaa \'\'plaani\'\'. wat? nornaali ir: vai nu ir 1 fokuss centra, vai 2 pa malaam.
vienigias jeedziigais treks: 13. mono [centra] testam. ja buutu pareizs apraksts - buutu izmantojams.
pat treks nr18 - pink noise, ir auzaas. tas ir kaads? mono? stereo? kaadam noluukam?

veel kas fascinee - ok, es klausos sho vinju disku, ar episkajiem komentaariem, kas tajaa man jaadzird. un, pat, ja es dzirdu, cik par ko man buutu jaaliek vai jaasanjem? ir defineets? NEE, nav! vai vispaar ir defineets, kaa meera skatuvmi, fokusus?
nu, piemeeram - skatuves platumu. precizi - kuraa trekaa? nee, nav.
dziljums, augstums? nee, nav.
attaalums liidz soundstage? nav.
fokusu/instrumentu izmeeri? nee, nav.
kaada ir tembraalaa reference? NEKAADA! ok, es veel saprastu, ja pilsonji buutu nodefineejushi [shajaa zinjaa gan lago arii EMMA], piemeeram: referencei izmantot da kaut Grand Utopia, izvietoti taa/shitaa. ok, tie suudi maksaa 40K, katram nebuus. ja kaads sasprings, taatad - ir ar pikji/iespeejaam/sajeegu/vareshanu - tad lai arii tiesaa/klausaas/veertee. bet esoshajaa situaacijaa - katrs, kursh meegjina ko instaleet, meegjina klausiities. uz S90F? jaa, kaapeec nee! uz boombox pa 20 EUR? jaa! un katram listeneram buus viedoklis, kas balstiits uz vinja klausiishanaas pieredzi. tiesneshi? jaa, arii liidzveertiigi amatieri.
par ko staasts? par pilniiigu nejeegu aktivitaateem.

[Šo ierakstu laboja kaspich, 05.06.2016 01:31:44]

--------------------
mana doma ir uz MOSFETIEM taisīt... un kāda klase ir labāka: A vai B, vai tomēr HI-FI???
willkins

Reģistr.: 02.02.2006
Ieraksti: 1160
Respecto: 30
Iesūtīts 16:22 5.06.2016.

palasi grāmatiņās par atšķirību starp
SETUP DISC
TEST DISC
COMPETITION DISC
un beidz zombēt pīplu ar savu vienpusīgo viedokli kā krievijas TV
vot sagatavo un aizved kādu uz EMMA finals nostartēt, kaut vai skilled klasē izvālējiet visus, tad respect. tagad - plika diršana, piedevām pa diagonāli
moška šitie: http://www.labsoflatvia.com/startups/sonarworks var ventilatoru ar 2000 EUR nosponsorēt, vai Fluginu krajņakā tagad instalu tikpat kā nevērtē, arī prezentāciju nevajag - easy

--------------------
galvenais nav garums, bet leņķis!
Jauna tēma
Atbildēt
  
Balsošana
Vai Jums "Patreiz online"

Rāda tikai Jūs (kiwi, salabo!)
Rāda arī citus


Galerija

MA pirts 01/11/2008
Visas galerijas

Sludinājumi
Visi sludinajumi...

Vortāla ielāde aizņēma 0.0280 sekundes.