MobileAudio.lv!


Sadaļas


Diskusijas
Pēdējās 10 ziņas

Lietotāji
Reģistrācija:
Lietotājs:
Parole:
Aizmirsi paroli?

  
Galvenā
Raksti
Čats
Diskusijas
Sludinājumi
Galerija
Profils
Pēdējie 10 raksti.

Real Sound Lab ConeQ - rezultātu izklāsts, kaspicha (īstā) cenzēts

Ņemot vērā to, ka šis plānotais eksperiments bija orientēts uz tehnoloģijas basic iespēju izpēti, izvēlējos ‘analogo’ iekārtu, bez ciparotajām ieejām/izejām. p.s. turpmāk vienkāršībai atļaušos lietot apzīmējumus RSL (Real Sound Lab SIA vai Real Sound Lab LLC vietā), Coneq (nenorādot TM) u.c.

Coneq. Coneq ir daudzjoslu automatizēts ALF (lineāro kropļojumu) kompensēšanas rīks (prasti runājot – ekvalaizers). Joslu skaits: līdz 4096. filtru tips: FIR.
Īss funkcionalitātes apraksts. Aprīkojums:
Darbs online režīmā: nav;
Krosovers/i: nav;
Dinamiskā apstrāde: nav;
Laika aizturu menedžments: nav;
Iespēja strādāt autonomi (neizmantojot PC un kvalitatīvu skaņas karti): nav;
Iespēja izmantot vairākus/ autonomi pārslēgt presetus: nav;
Jebkādas papildus funkcijas – spektra analizators,
trokšņu/sweep ģenerators, u.t.t.: nav.

Atvainojos par skarbumu, bet, izstrādājot šo produktu, nav darīts nekas, kas atvieglotu darbu ar šo rīku (pat elementāras lietas – presetu banka, vai iebūvēto resursu – ADC, DSP izmantošana vienkāršotai kalibrēšanai/koriģēšanai). Interneta vidē pavīdējusī reklāma, kas salīdzina iPhone ar akmeni, ir tieši attiecināma, ja salīdzina šo produktu ar kādu no mūsdienīgiem (pēdējās desmitgades, pat vecākiem) signālu apstrādes procesoriem. Tikai ar sekojošu niansi – bez jebkādas humora vai sarkasma piedevas. Coneq nav nekā no pašsaprotamām lietām. Vai vienīgā – īpašais AFL korekcijas algoritms ir tā vērts, lai maksātu 5X dārgāk kā par Behringer DEQ/DCX2496, kas satur AFL auto korekcijas (arī daudzos telpas punktos) sistēmu, krosoverus, papildus ekvalaizerus, spektra analizatoru, presetu bankas, autonomas darbības iespējas (trokšņu ģeneratoru, references mikrofona ieejas), 6 aktīvās joslas, u.t.t.? Skatīsim un vērtēsim.

Izpakojot produktu, secinu, ka vienīgais, kas bojā pirmo iespaidu, ir konkrētā eksemplāra īpatnība: aizmugures panelī XLR spraudņi īsti nav ‘ierakstījušies’ tiem paredzētajos caurumos, tādēļ montāžas inženieris ir ar rupju vīli pēc korpusa krāsošanas tos ‘pielabojis’. Taču, aristokrāti nav sīkumaini (C) VS. Turklāt manu elektroniķa sirdi silda apziņa, ka A.Lejiņa projektētā iespiedplate ir paraugstunda pasaules līmenī, tātad kastes iekšpusē visam jābūt kārtībā. Viss, izņemot priekšpaneli, atstāj solīdu iespaidu, izmantotā furnitūra neatpaliek no citu ražotāju mūsdienās izmantotās. Aplūkojot Coneq priekšpaneli, nākas secināt, ka, piem. Behringer produkcija USD300..500 cenu kategorijā izskatās smalkāk, mūsdienīgāk (moderni LCD, gaumīgas podziņas, diskrētie grozāmrokturi ar push funkciju, u.t.t.). Esmu redzējis arī Lietuvā izgatavotu Coneq demo paneli, kas izgatavots no frēzēta alumīnija, bet kaut kādu iemeslu dēļ šis (neapšaubāmi - iespaidīgāks risinājums) netika izmantots. Coneq priekšpanelī izvietotas 8gab. 3mm gaismas diodes, kas rāda signāla līmeni, un 2 pamatpogas: on/off un galvenā poga – bypass, kas ļauj operatīvi ieslēgt/izslēgt maģisko AFL linearizēšanas efektu. Saprotot situāciju, ka uzņēmumam, kurš ražo produktu eksperimentālo partiju līmenī, nav racionāli (gan kapitālieguldījumu, gan laika resursu ziņā) pasūtīt podziņu, paneļu, u.c. komponentu presformas, šo produktu mēģinu uztvert kā tehnoloģijas demo līdzekli. Vēl jo vairāk – tieši kā pārejas posms šis produkts arī paredzēts pirms tehnoloģijas integrēšanas citos produktos: TV, mobilajos telefonos, u.c. (uzņēmuma info). Cita lieta – ja produkts maksā ap 2K Euro, tā dizainam vajadzētu būt atbilstošam, bet, var jau būt, ka tikai piekasos.

Savulaik, kad biju RSL produkta demonstrācijā Ziemeļu rajona izpilddirekcijā, paudu savu svētu sašutumu: ieslēdzot Coneq īpašo pienesumu, apskaņošanas vidējais skaļums tika būtiski (par 4..7db) paaugstināts. Ja līdz tam (zāles vidējā daļā, kurā atrados es) skaļums bija fona līmenī, tad, loģiski, pēc tā pacelšanas skaņa kļuva ‘sulīgāka, pilnīgāka’, uzlabojās tās detalizācija un mikrodinamika. Tas ir tikai un vienīgi loģiski, un nekādi nesaistīts ar kaut kādiem AFL labojumiem. Līdz šim domāju, ka izgudrojuma autors toreiz nedaudz ‘šmaucās’, lai pastiprinātu efektu, bet lieta izrādās vēl interesantāka: Coneq izmēra AFL, un visu spektra komponenšu līmeni nolīmeņo nevis pēc vidējās (pilnā spektrā, normētā – tās jau būtu nianses), bet gan pēc maksimālā līmeņa. Tātad, ja kādā spektra daļā ir pacēlums (kas būtu jākompensē samazinot), visi pārējie toņi tiek pastiprināti līdz šī toņa līmenim. Tas nozīmē, ka signāla vidējais līmenis paaugstinās (un nekad nepaliek korekti nemainīgs vai samazināts) līdz pat par 10..15dB un vairāk (atkarīgs no sākotnējās AFL nevienmērības un maksimālās korekcijas ierobežojumiem) . Manuprāt, tas ir nekorekti, rupji, lēti, prasti (piedodiet, vārdi beidzās, palika tikai burti). Piemēram, auto audio skaņas sacensībās skaļuma līmenis tiek noteikts p.1 (acīmredzot, kā svarīgākais parametrs, ja dalībnieks mēģina pārsniegt tā līmeni virs 88db, tiesneši nekavējoši iejaucas un koriģē to), un p.1 un p.4 EMMA noteikumos paredz striktu līmeņa kontroli ar mēraparatūru. Bet, jāpiebilst, ka šī nav ne pirmā, ne vienīgā divdomīgā situācija. Piemēram, izgudrojuma autors apgalvoja (iepriekšminētajā prezentācijā), ka arī interferences problēmas apskaņošanas sistēmu pīkstuļiem Coneq varot atrisināt. Jebkuram, kas kaut mazliet saprot, ko nozīmē interference, taps skaidrs, ka tāds apgalvojums ir nepatiess. Vai arī - uz manu tiešu jautājumu ‘vai kā testu signāls tiek izmantots sweep (šādi žargonā elektroniķi akustiķi sauc augošas/dilstošas frekvences signālu, ko izmanto gan elektrisku, gan akustisku traktu AFL mērīšanai un analīzei)?’ (jautājumu uzdevu vēl tad, kad programnodrošinājums plašākai publikai nebija pieejams, man tajā skaitā) Raimonds Skurulis man atbildēja: ‘nekas tamlīdzīgs. Tas ir burst – manis izgudrots īpašs signāls’.. man jau kopš bērnības mācīja nemelot, kur nu vēl tādos gadījumos, kad meliem tik īsas kājas. Kā mums pastāsta, piem., wikipedia, mūsdienās šādu signālu sauc ‘up-chirp’, pat formulas ir dotas – nekā jauna/izgudrojama. Tātad: Coneq izmanto sweep (up-chirp) signālu visklasiskākajā tā izpratnē – bez markiem jeb īpašām atzīmēm. Lai izvairītos no sistēmas tvīteru joslas pārslodzes, chirp līmenis (spektrālais blīvums) tiek koriģēts: virs 1Khz ar stāvumu -6db/okt.

Atgriežoties pie bypass slēdža, vienbalsīgs bija vērtētāju viedoklis - tā izmantošana pēc izgatavotāja algoritma ir lēta šmaukšanās, Coneq efekta un tembrālās korekcijas novērtēšana (izmantojot bypass slēdzi) nav iespējama. Tādēļ www.mobilaudio.lv komanda katru reizi mainīja pastiprinātāja ieejas jūtību, lai visos testu gadījumos (ar ieslēgtu/izslēgtu AFL linearizēšanas algoritmu) būtu vienādi testēšanas nosacījumi (vienāds subjektīvais fonogrammas skaļums).

Nākošā, manuprāt, rupjā ‘laža’: AFL nolasītajam un spoguļveida/koriģētajai AFL ir vienāds datu formāts (atšķiras tikai failu paplašinājumi). Abas šīs līknes ir iespējams ievadīt Coneq. Turklāt, ievadot ‘nepareizo’ līkni, neparādās nekādi brīdinoši paziņojumi. Attiecīgi, neuzmanīgāks vai nesagatavots lietotājs (kā arī mums pāris reizes nejauši sanāca) viegli var nepareizi nokonfigurēt produktu, un pilnīgi vilties skanējumā (kurš tiek papildus kropļots, nevis izlabots). Programnodrošinājuma aplikācija atgādina inženieru testa produktu pašu vajadzībām. Vienā izvēlnē ‘sabāztas’ visas iespējamās opcijas un vadības spiedpogas; nezināmu iemeslu dēļ mērīšanas aplikācija ir pilnīgi atdalīta no papildus EQ un Coneq vadības aplikācijām. Kā 3 atsevišķi produkti.. Manuprāt, produkts ir tik ‘zaļš’, ka uzskaitīt tā nepilnības nav vērts/racionāli (ja produkta izstrādātājiem ir vēlme, savu zināšanu ietvaros varu nākt talkā).. Minēšu tikai statistiku: vienīgā opcija, kuru bija akūta nepieciešamība izmantot, bija nodefinēta nekorekti/neskaidri (maksimāli pieļautā korekcija spektra galos apzīmēta ar zīmi ‘-’, kas izraisīja neizpratni). Bet, lai jau paliek tādi sīkumi. Mums, tehniski orientētiem cilvēkiem šādas nepilnības netraucē darboties ar Coneq. Ko tad īsti Coneq dara? Kā apgalvo produkta ražotāji, šis ir pirmais akustiskās jaudas korektors. Ar to uztverot, ka tiek mērīta nevis AFL konkrētā punktā, bet gan skaļruņu kopējā izstarotā (no elektriskās transformētā) akustiskā jauda. Šeit gan man ir daži iebildumi. Kā tad ar Berhinger, kas iesaka mērīt AFL vairākos telpas punktos? Kā ar Alpine piedāvāto Imprint autokorekcijas sistēmu, kas rosina veikt mērījumus ap 500 telpas punktos? Kā ar citu ražotāju produktiem? Nevienam nebija ienācis prātā ko tik triviālu (tieši šo n telpas punktu summāru apstrādi) patentēt? Tas gan. Paši vainīgi. Par ‘akustisko jaudu’ Coneq izpratnē runājot: vai Pētera (kurš sēž zāles 1.rindā) ausīm ir būtiski, kāda akustiskā enerģija tiek izstarota Jāņa (kurš sēž pēdējā rindā) sēdvietas rajonā? Man sķiet, ka nē (šeit domāju tiešo lauku). Un arī Coneq izpratnē nē (kā apgalvo izstrādātāji, Coneq neņem vērā atstaroto signālu un telpas akustikas īpatnības). Vienkāršoti runājot (atmetot virkni nekonkrētu un neko neizsakošu teikumu pieejamajos materiālos par produktu) – ar šo te ‘akustiskās jaudas’ mērīšanu tiek novidējota AFL klausīšanās zonas rajonā. Un no mērījumu veicēja ir pilnībā atkarīga, kāda beigās būs kopējā koriģētā AFL. Coneq nekādā veidā nepārbauda/nekontrolē šo mērīšanas procesu. Manā izpratnē, Coneq tehnoloģijas pienesums: pārvietojot mikrofonu pa zāli, nav nepieciešams ne domāt, ne skatīties, kas ‘notiek’ spektra analizatora ekrānā (no produkta ražotāja viedokļa), pietiek tikai ierakstīt ‘burstu’. Rezultāts? Neprognozējams. Turklāt, piemēram, ja parasti skaņu inženieri regulēja skaņu FOH (tehniskais tornis) tuvumā, akcentējot un saprotot, ka zāles/stadiona centrā būs viskvalitatīvākā skaņa, tad Coneq piedāvā – staigājiet pa stadionu un vidējojiet rādījumus (lai programmatūra vidējo). Vēlme ir – lai labi skan visur, bet rezultātā – vienmērīga AFL būs.. mēs nezinām, kur. Coneq stiprā puse, neapšaubāmi, ir filtru joslu skaits. Arī šeit būs dažas iebildes. Tik šauru joslu filtru (pēc noklusējuma Coneq piedāvā 4096 joslas) lietderība nav konstatēta (jo asus/ar augstu labumu AFL ‘izklupienus’ rada skaļruņa difuzora nelielu virsmas laukumu lokālas rezonanses, atstarojumi gar piekari un skandas korpusa izgriezumu malām, u.c., un to izcelsmes un pārejas procesi būtu jāpēta nopietnāk). Ir skaidrs, ka pie tik liela filtru skaita DSP strādā tuvu savu iespēju maksimumam. Programmētāji izmanto dažādas viltības resursu ekonomijai, kas, loģiski, noved pie filtru pamatfrekvenču nobīdēm, to pārejas procesu pasliktināšanās, kropļojumu pieauguma. To, vai koriģētais rezultāts atsver visas blaknes, var novērtēt tikai klausoties high end līmeņa aparataūru atbilstošā telpā. Un, ja klausīšanos veic eksperti ar sagatavotu dzirdi. Cik zinu, RSL šādas prezentācijas, diemžēl, nerīko (demonstrējot tikai to, ka AC6, S90, u.c. arhaiska tumba var skanēt ‘labāk’). Nobeigumā īss info par subjektīvajiem testiem [ierobežotā apjomā]. Pirmo www.mobileaudio.lv biedri testēja Andante series 100 DJ monitoru. Skanda ir 2 joslu, 4’’midbass ar FI, filtrs uz tvīteri: HPF 3khz, 1.kārtas. Coneq būtiski pacēla vidējo AFL līmeni, papildus paaugstināja pievadāmo elektrisko jaudu zemfrekvences diapazonā. Tobrīd iepriekšminēto viltību ar ‘bypass’ vēl nebijām atklājuši, tādēļ subjektīvi likās, ka skanda ir ‘atdzīvojusies’. Labā ziņa – Coneq spēj līdzēt gadījumos, kad skandas sākotnējā AFL ir ļoti slikta (piemērs ar spaiņiem): to daļēji izlīdzinot un būtiski (nekorekti) palielinot vidējo skanējuma skaļumu (un elektrisko pievadāmo jaudu), tas rada sajūtu, ka ir panākts kāds uzlabojums. Coneq var būt noderīgs skaņu ierakstu studijām, lai iegūtu references AFL, skaņu inženierim mainot studijas. Bet, ‘pateicoties’ tam, ka Coneq autonomi nespēj strādāt (pat iegaumēt un pārslēgt pāris presetus), katru reizi jāslēdz kvalitatīva skaņas karte, dators. Pārējie testu rezultāti tiks publiskoti pēc atkārtotas mērījumu sesijas kopā ar Coneq izstrādātājiem, ar mērķi – noskaidrot, kādēļ sākotnēji veiktie testi uzrādīja tik negaidītus rezultātus.

Iesūtīja juriz, 2008-12-23 13:13:37 (apskatīts: 27784 reizes).

Komentāri par šo rakstu: Atslegti
  
Balsošana
Vai Jums "Patreiz online"

Rāda tikai Jūs (kiwi, salabo!)
Rāda arī citus


Galerija

MA pirts 01/11/2008
Visas galerijas

Sludinājumi
Visi sludinajumi...

Vortāla ielāde aizņēma 0.0656 sekundes.