MobileAudio.lv!


Sadaļas


Diskusijas
Pēdējās 10 ziņas

Lietotāji
Reģistrācija:
Lietotājs:
Parole:
Aizmirsi paroli?

  
Galvenā
Raksti
Čats
Diskusijas
Sludinājumi
Galerija
Profils
Pēdējie 10 raksti.

WMA - vai tas ir to vērts?

Diskusijās radās jautājums par atšķirībām starp WMA un MP3. Tā teikt, kurš labāks. Lai rastu šajā jautājumā kaut nelielu skaidrību, veicu izvilkumus no raksta “Karaļa jaunā kalasaite – WMA: MP3 konkurents tajā paša lauka” no AvtoZvuk #10/2002. Tā autors Dmitrijs Lovkovskis. Raksts pagarš, tāpēc to saīsināju, cerams, ka ne pārāk.
Bezmaksas lamatiņas

Vecais sakāmvārds par bezmaksas sieru datoru jomā reiz’ patīkamā veidā nepiepildījās. Par MP3 nav jāmaksā, un siers izrādījās diezgan barojošs.
Tieši tas, ka par MP3 nav jāmaksā (gan faili gan programmnodrošinājums), padarīja to tik populāru.
Formāli arī WMA (Windows Media Audio) ir bezmaksas, bet, tai paša laikā, tas arī nav “tautas daiļrades” produkts un tas, ka par to nav jāmaksā, nav nejaušība, un tas arī nav dēļ mīlestības pret cilvēci. Tieši otrādi, tas ir labi pārdomāts mārketinga triks.
Kā saprotams no nosaukuma, tad formāts pieder Microsoft. Jebkurš moderns dators, kurš aprīkots ar pēdējām Windows versijām, saprot šo formātu, un spēj kodēt šajā formātā.
Sākās viss dažus gadus atpakaļ, ka tika nopirkta skaņas saspiešanas tehnoloģija no nelielas firmas Voxware. Formāts tika apstrādāts un uzlabot, jo līdzekļi tam jau netrūka. Neskatoties uz to, pirmās atsauksmes par formāta darbības kvalitāti nebija tās labākās – bija specifiski kropļojumi kā arī trokšņi, kuri bojāja iespaidu par kodeka darbību.
Voxware Audio Codec 4.0, uz kā bāzes tika izveidots WMA, sākumā tika paredzēts maziem bitreitiem, un labi sevi pierādīja balss pārraidē ciparu telefonu tīklos.
Galvenā atšķirība starp WMA un MP3 ir tāda, ka tam var uzlikt autortiesību aizsardzību un veikt klausīšanās kontroli. Tam paredzēts programmrisinājums DRM (Digital Right Managment – ciparu tiesību vadība).
Microsoft aprēķins noteikti bija vienkāršs: piesaistīt lietotājus ar formāta pieejamību un ar to, ka tas ir bez maksas, un lēnām izspiest MP3, nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā RealAudio, Liquid Audio utt. Un brīdī, kad WMA būs jau kļuvis par standartu, izmantot jau iemīļoto monopolstāvokli. Un tad jau grābt naudu ar lāpstu uz kuras būs “logu” logotips un vēl pie tam mūzikas pavadījumā, lai jautrāk.
Un kas sanāca? Pēc Krievijas interneta lapu datiem, kurās veiktas aptaujas, MP3 formātam priekšroku dod 92%. Tā ka patreiz čiks vien sanācis.
Sākot izplatīt formātu tirgū tika solīts, ka kodējot ar 64kb/s, nebūs sliktāka kvalitāte kā MP3 ar 128kb/s. Loģika saprotma: pat 128kb/s lejupielādei pa tīklu ir padaudz, bet tāda skaņas kvalitāte apmierina daudzus. Izteikumu pareizību pārbaudīsim vēlāk.
Daudzi eksperti nopriecājās par jauno formātu un paredzēja drīzu MP3 galu. Bija tas jau gadus 3-4 atpakaļ. Ņemot vērā to, ka formāts atskaņoja uz datora un ar parastām datora tumbiņām, tad prieks bija skaidrs.
Tagad tikai paliek noskaidrot, kāpēc WMA nekļuva par līderi, lai gan to gatavoja tik pamatīgi un nemaz ne lētā veidā. Domājams, ka tas notika tāpēc, ka kodeka pirmās versijas nenodrošināja apsolīto kvalitāti. Pat pie 128kb/s bija ievērojamas skanējuma īpatnības. Savukārt, līdz laikam, kad parādījās labākas kodeka versijas, laiks jau bija pagājis. Vēl viens svarīgs iemesls: pilnvērtīgas programmas kodēšanai uz WMA, kuras ir viegli lietot, parasti tiek izplatītas kā shareware, t.i. ne tā kā īsti par velti.

WMA pret MP3

Kā rāda mana pieredze, tad kārtīga metode saspiesto formātu instrumentālai pārbaudei nav izdomāta. Psihoakustiskais modelis liedz pielietot jebkurus mērījumus. Atliek tikai klausīties ar ausi.
MP3 faili tika gatavoti ar LAME 3.92 koderi. Uz to brīdi, pēc lietotāju domām, viskvalitatīvākais. WMA tika veidoti ar Windows Media Encoder 9. versiju. Tika salīdzināti faili ar 192, 128, 96kb/s ātrumu, kā arī MP3 128kb/s un WMA 64kb/s. Par pamatu tika izmantoti oriģināli WAV faili, kuru izveidoti EAC.
Failus atskaņoja ar Pentium 4 2,2GHz datoru un pusprofesionālu skaņas karti Midiman Audiophile 2496. No tās signāls nonāca uz lampu pastiprinātāju Musical Fidelity X-cans priekš profesionālajām austiņām Fostex T50RP. Sistēma nepretendē uz Hi-End, bet tai ir pietiekoši laba izšķirtspēja, un pie tam daudz precīzāka kā dažādās interneta lapās pielietotā.
Muzikālais materiāls: Gazebo, Va-Bank, Lamb, Gary Kemp, Alain Bashung, Shivaree, David Johansen.
Kā atskaņotājs tika pielietots Windows Media Player 9 beta.
Un tā. 192kb/s nodrošina diezgan augstu kvalitāti abiem formātiem, vājāku gan kā pamatfailiem, bet pieņemamu. Oriģināliem bija labāks skaņas ainas fokus, kā rī skanējums bija gaisīgāks. WMA škita vairāk nogludināts un nolaizīts, bet MP3 tomēr bija tuvāks oriģinālam.
Pie 128kb/s starp abiem dalībniekiem starpība faktiski izzuda, bet pieauga atšķirība no oriģināla. Jāatzīst, ka modernie koderi nodrošina pieklājīgu kvalitāti jau pie 128kb/s, lai to klausītos automašīnā uz audiosistēmām zmemākām par vidējo klasi, un vēl jo vairāk uz sākuma līmeņa sistēmām lielākā daļa cilvēku, kuriem nav speciāli trenētas ausis. It sevišķi, ja runa iet par parastu popmūziku vai vienkāršāku roku.
96kb/s – šķiet, ka tagad WMA skanēja jau labāk kā MP3. Apmēram tā kā pie 128kb/s . Tomēr atšķirība vēl failu izmēros nav tik liela , lai pārkodētu savas lielās MP3 kolekcijas uz šo formātu. Kas attiecas uz 64kb/s, tad pārspēt divreiz ātrāko MP3 (128kb/s) WMA neizdevās – augšējās frekvences manāmi skanēja nedabiski.

Skopuma spriedums

Kā redzams, spēka un bagātības Microsoft par maz, lai uzspiestu pasaulei jauno formātu. Windows OS noteikti bija zināmas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, kuri tai ļāva kļūt par pārdošanas līderi. Mūzikas un skaņu sfēra darbojās pēc citiem principiem, mehāniska pieredzes pārnešana no citas, lai arī līdzīgas, negarantē veiksmi.
Perspektīvas WMA gan ir. Lai gan pašas audiotehnikas attīstība padara tās aizvien mazākas. Drīz DVD ar vienreizēju un daudzreizēju ierakstu kļūs plaši pieejami – lētāka kļūst gan iekārta gan matricas. Bet tas jau ir kāminimusm 4,7GB informācijas – apmēram 8 diski dabīgā divkanālu formātā PCM 44,1Hz/16bit (kā CD). Auto “galvas” ar šādām disku lasīšanas iekārtām droši vien parādīsies ātrāk kā mēs spējam iedomāties.
Paralēli attīstās arī sakaru tīkli, tie kļūst ātrāki un pakalpojumi paliek lētāki. Kāpēc tad saspiest, ja varēs to nedarīt?
Flash atmiņa vēl aizvien ir salīdzinoši dārga, līdz ar to portatīvajās iekārtas vēl labu laiku varēs pielietot saspiestos mūzikas formātus. Iespējams, ka tieši šajā sfērā WMA plūks laurus. Lai gan Panasonic un Toshiba saviem miniatūrajiem atskaņotājiem izvēlējās ACC formātu – autortiesību aizsardzības iespējas šajā formātā ir, kā arī kvalitāte ir labāka kā MP3.
Tātad, līdz ko runa nonāk līdz “galvām” ar WMA atbalstu, skaidri domājoša un pieredzējuša auto audio mīļotāja nostājai jābūt šādai: ja par papildu iespējām (pie CD un MP3) naudu neņem – tad šādu aparātu var ņemt. Ja par to tomēr prasa vēl kaut kādu naudiņu klāt, tad no šāda piedāvājuma jāatsakās. Peļu slazdam vismaz jābūt par velti ...

Iesūtīja juriz, 2003-07-31 07:58:51 (apskatīts: 2969 reizes).

Komentāri par šo rakstu: Atslegti
  
Balsošana
Vai Jums "Patreiz online"

Rāda tikai Jūs (kiwi, salabo!)
Rāda arī citus


Galerija

MA pirts 01/11/2008
Visas galerijas

Sludinājumi
Visi sludinajumi...

Vortāla ielāde aizņēma 0.0508 sekundes.