Subwoofera kastes izgatavoshana (2. daļa)

Sveiciens ausu mocītājiem 2004. gadā! Novēlu, lai nekad neaptrūkstas ampēri ar ko pakustināt skaļruņus un pēc tam vēl piešķilt dzelzi braukšanai.
Turēšu solījumu un turpināšu rakstu par basinieka kastes tapšanu.
Šī daļa vairāk būs informatīva, jo katram nākas sastapties ar grūtībām, taisot kaut ko jaunu. Neesmu izņēmums un teikšu atklāti – nācās saskarties ar vairākām problēmām.

1. Pareizi izvēlēties kastes izmērus, lai tilpums būtu skaļrunim nepieciešamais un teorētiskā frekvenču raksturlīkne būtu vislabākā.
2. Pareizi izvietot kasti bagāžniekā, lai pietiktu vieta ne tikai pastiprinātājiem, bet arī bagāžnieka pakojumam, kā arī pareizi izveidot konstrukciju, lai vajadzības gadījumā varētu lietderīgi izmantot bagāžas nodalījumu.
3. Salīdzinoši viegli tikt klāt rezerves ritenim.
4. Kārtīgi noslēpt aparatūru no garnadžiem.
5. Kā arī vizuāli visu noformēt tā, lai izskatītos nevainojami.

1. problēma – KASTE
   Lai vispār saprastu uz ko skaļrunis ir spējīgs, tad nākas gatavot testēšanas kasti. Iepriekšējā daļā aprakstītā kaste, kura izsauca lielas pārdomas un kritiku par materiāla izvēli, bija mana testa kaste. Kopumā šis projekts man izmaksāja apmēram Ls 10, (3 Ls skrūves, 2.5 Ls blīv materiāls, 3.5 Ls pildmateriāls, zāģīši, elektrība un citi sīkumi). Rezultātā es ieguvu pilnīgu priekšstatu par to, kā mainās skanējums mainot kastes tilpumu un pakojumu. Vislabākais skanējums tomēr bija 40 l kastei pildītai ar sintaponu. Rodas jautājums – kāpēc tieši 40 l un nevis 42 l. Ne tikai tāpēc, ka rēķinot kastes tilpumu ar JBL Speakershop optimālo tilpumu parāda 38.46 l un noapaļojot iegūstam 40 l, bet tāpēc, ka skaļruni jūsojot šādā kastē ir visvieglāk noregulēt aparatūras skanējumu, kā arī bass ir patīkami zems un tajā pašā laikā ass un neizplūdis. (līknes un kastes izmēri tiks parādīti citreiz).
2. problēma – APARATŪRAS IZVIETOJUMS
   Nav nekāda problēma izgatavot kasti, izvilkt vadus krustām šķērsām, salikt pastūžus vienu otram virsū un viss. Testa kaste tika veidota tikai uz tilpumu, nedomājot par pārējās aparatūras izvietojumu. Īstās kastes projektēšana sākās ar bagāžnieka nopakošanu un dizaina izveidi, lai pielāgojoties jaunajiem bagāžnieka izmēriem un konstrukcijas īpatnībām, varētu tajā ievietot 40 l sabu, divus 11.25” x 2.25” x 11” pastūžus, kā arī izvilkt visus vadus un vizuāli noformēt, lai ne tikai viss būtu nevainojami izvietots, bet arī lai tiktu klāt regulēšanai. Šādā veidā sākās arī mana saba izveide. No sākuma pilnībā tika izjaukts bagāžnieks un apstrādāts ar pretrūsas šķīdumu. Pēc tam tika izveidots jauns bagāžnieka apšuvums un tikai tad es ieguvu reālo kastes augstumu. Tad kastes platumu, dziļumu, malu slīpuma leņķus un piemeklēju vietu pastūžiem.
3. problēma – REZERVES GUMIJA
   Reizēm gadās, ka uz ceļa ir jāpaskrūvē skrūves un jāpamaina riteņi tikai tāpēc, ka ir izkritusi kādam nagla, stikla lauska vai vienkārši kādam sagribējies paķimerēties ap ventiļiem. Tāpēc rodas vairākas problēmas, ja rezerves gumija ir zem skaņas izolācijas pakojuma, vēl jo vairāk – zem saba! Ne katrs ir gatavs jebkurā brīdī raut vadus nost un celt 50 – 70 kg kasti, kuru pirms kāda laika svinīgi, labākajā gadījumā četras rokas, sliktākajā – sešas, ielaidušas bagāžniekā. Tāpēc šī kaste jākonstruē ar iespēju kaut kur to pārvietot vai pārcelt. Ja nu kaut kā izdodas šo kasti pacelt, tad jātiek vēl galā ar pakojumu un rezerves riteņa stiprinājumu un vēl tāds nieks – riteņa izcelšana. Vēl visu lietu sarežģī apstāklis, ja ķibele notikusi, kad esi ģērbts uzvalkā un autiņā esi viens !!!
4. problēma – IZSISTAIS LOGS
   Lai nevienam nenāktos izbaudīt to, ka kāds ir pašiverējis pa autiņu un izcēlis vairāku simtu vērto galvu, astoņu un deviņu desmitu vērtos skaļruņus un dažus simtus vērtos pastūžus, tad nākas visu šo skaistumu noslēpt zem beņķiem, zem akustiskajiem audumiem, pieskrūvēt pie autiņa rāmja, vai vienkārši ņemt līdz. Tam visam arī ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, lai visa aparatūra būtu saskrūvēta tā, ka 5 min laikā nevarētu izcelt galvu un pastūžus. Skaļruņi parasti netiek aiztikti, sliktākajā gadījumā ielaists skrūvgriezis membrānā. Bet pats labākais – ja aparatūru vispār nevar redzēt no ārpuses. Priekš tā jāpielieto akustiskais audums, koka vai finiera konstrukcijas apvienojumā ar M4 - M8 skrūvēm, kurām galvas tiek aizlietas ar krāsu vai arī Al kniedēm neaizmirstot dizainu un kopējo noformējumu.
5. problēma – SKAŅA COOL, BILDE SUCK`S Nezinu nevienu auto audio fanātu, kurš liekot audio sistēmu nav piedomājis pie dizaina un kopējā skata. Es šeit nerunāju par cilvēkiem, kuri pērk audio sistēmas ielikšanu. Šeit iet runa par audio fanātiem, kuri mājas apstākļos taisa kastes, pūš podiumus, rēķina shēmas, paši ir projektētāji, izgatavotāji un klausītāji. Lai atrisinātu visas šīs problēmas – izvietojums, funkcionalitāte, elastīga konstrukcija un stilīgs noformējums, tad nākas saķēpāt ne vienu vien papīra lapu. Tajā brīdī, kad viss ir gatavs, tas ir patiess prieks par to, ka pats esi bijis dizainers, projektētājs, strādnieks, finansētājs un protams – klausītājs.

Nobeigumā ir pāris bildes no mana topošā projekta ar paskaidrojumiem. Ņemiet par labu un būšu priecīgs atbildēt uz katru jautājumu, kā arī būšu priecīgs par ieteikumiem.



Mana autiņa bagāžnieks pēc apstrādes ar pretkorozijas materiālu un bitumena mastiku. Pirms pakošanas.


Dažādi finiera gabali bagāžniekā, jeb tā top audio noformējums


Testa kaste. Ar sarkanu ir apvilktas visas stiprinājuma vietas, kurās materiāls tika deformēts tik tālu, ka sadalījās plakaniski uz pusēm.


Jaunā kaste :). Par tās tapšanu tiks uzrakstīts raksts, kur detalizēti atspoguļošu sīkumus, pie kuriem nākas nočakarēties vairākas stundas.


Ko tur vairs piebilst? Pabeigta kaste.



Saudzējiet ausis, jo bez tām mēs nekur!
Ar labākajiem novēlējumiem VAZ2109 (Haris).